552. Velotakas Ķemeru nacionālajā parkā – Meža aplis, Šlokenbekas aplis, Lustūžkalna aplis

Ķemeru nacionālā parka lielākās vērtības ir purvi un sēru saturošie minerālūdeņi, putniem bagātie seklie piekrastes ezeri, mitrie lapu koku meži un senu priežu mežiem klātās kāpas, palieņu pļavas un zāļu purvi. Te mīt tādas retas sugas kā melnie stārķi, jūras ērgļi un mazie ērgļi. Mežu biezokņos dzīvo vilki un lūši, ūdeņos - ūdri un bebri, savukārt senās ēkās mīt īpaši reta sikspārņu suga – dīķa naktssikspārnis.
Atpūtai parkā izveidotas un marķētas ar krāsojumu uz kokiem 4 velotakas - 3 no tām atrodas Valguma ezera apkārtē un kopā sastāda 45 km garu velomaršrutu tīklojumu - „Meža aplis”, „Šlokenbekas aplis” un „Lustūžkalna aplis”, bet 13 km garais „Zaļās kāpas” maršruts izveidots pie Ķemeriem.

1) Meža aplis. Šis maršruts ir īstā izvēle, ja vēlies pavadīt dažas stundas klusā braucienā pa meža ceļiem, sevi lieki nepārpūlējot.
Jāņukrogs – Kārniņi – Antiņciema ceļš - Smārde - Jānukrogs. 17 km.
Grūtības pakāpe: vidēji grūts. Maršruts dabā marķēts ar sarkanu krāsu.

2) Šlokenbekas aplis. Šī maršruta braucējiem iespējams apbrīnot gan dabas, gan cilvēka radīto. Iesākumā ceļš ved cauri saulainiem mežiem gar Slocenes upi, līdz aizved līdz
Šlokenbekas muižai.
Milzkalne - Kārniņi - Jāņukrogs – Radziņciems– Jāņukrogs - Milzkalne. 14 km. Grūtības pakāpe: vidēji grūts.
Maršruts dabā marķēts ar zilu krāsu.

3) Lustūžkalna aplis. Maršruts piedāvā iepazīt Ķemeru nacionālā parka kalnaināko daļu un ietver arī šis teritorijas augstāko virsotni – Lustūžkalnu. Ezermalas – Lustūžkalns – Pilkas – Sausupji – Ezermalas. 14 km. Grūtības pakāpe: vidēji grūts. Maršruts dabā marķēts ar oranžu krāsu.

4) Zaļā kāpa. Maršruts virzās no Ķemeriem līdz pat Kaņiera ezeram pa seno kāpu strap diviem purviem. Maršruta gaita: Ķemeru dzelzceļa stacija – Brocēnu iela – Augļu iela – Purvīša iela – Zaļā kāpa – Antiņciems - Ķemeri. 13 km. Grūtības pakāpe: vidēji grūts